Ap sešiem no rīta sēžamies autobusā un braucam uz Čīles nacionālo parku Torres del Paine. Nepilnas 5 stundas ceļā un esam klāt. Pie Čīles robežas mūs sagaida kārtējais atraktīvais gids, tiekam sēdināti mazākā autobusiņā un lielā ātrumā traucamies pa grants ceļiem pretīm skaistajām ārēm (autobusa šoferis ir īsts džigits - izrādās, arī Čīlē tādi ir :)) Vēl pierobežā tikām piekodināti samainīt naudu Čīles peso, jo Argentīnas peso te netiekot pieņemti (kārtējie meli, oficiālais kurss izrādās daudz izdevīgāks par maiņas punktā piedāvāto). Iebraucot parkā, tiem, kas paliek uz divām dienām tā teritorijā, ir jāparakstās par noteikumu ievērošanu (tālāk stāstīšu, kādēļ). Ik pa laikam piestājam kādā ainaviskā vietā un izlecam uz 5 min, lai nofotografētos, bet laimīgā kārtā seko arī pusotru stundu gara pastaiga pa brīnišķīgām vietām, kur redzētais skaistums aizrauj elpu.
Te arī stāsts par noteikumu (ne)ievērošanu - šo postažu pirms dažiem gadiem nodarījis kāds tūrists no Izraēlas, kurš kurinājis parka teritorijā ugunskuru. Postījumi ir milzīgi, sods par tiem tikai 10 000 USD, bet Izraēlas valdība piedāvājusi dažāda veida palīdzību jaunaudzes atjaunošanā. Tagad par ugunskuru kurināšanu tiekot piespriests 3 gadu cietumsods un to pašreiz izciešot divas tūristu grupas no tās pašas Izraēlas. Hmmm. Savādi ļaudis.
Pēc tam, kad esam ieturējuši nelielas pusdienas, atvadāmies no saviem grupas biedriem, jo šī ir vienas dienas tūre, bet mēs paliekam uz divām un rīt atgriežamies Kalafatē ar citu grupu. Mums atbrauc pakaļ viesnīcas organizēts transports un aizved mūs uz mūsu naktsmītni. Vieta fantastiska, gandrīz iekš nacionālā parka (mums gan tika solīts, ka tā IR parka teritorijā, bet sākam jau pierast pie tukšiem solījumiem un šīs "nelielās nobīdes" mūs vairs nepārsteidz). Viesnīciņa ir ārkārtīgi mīlīga, īstā lauku māju stilā ar tamborētām sedziņām un lielu krāsni. Elektrības ģenerators tiek darbināts tikai dažas stundas dienā no rīta un vakarā, saziņa ar citiem notiek pa rācijām. Kaimiņmājā tiek turēti zirgi, kuri klīst apkārt arī pa mūsu viesnīcas dārzu, un turpat ir arī lielisks restorāns, kur ieturam gardas vakariņas. Neliela kokaudzīte izskatās pēc maģiska pasaku meža. Te ir burvīgi!
Nākamajā rītā, kā jau viesnīcas saimniece solīja, viss ir miglā tīts, bet labā ziņa ir tā, ka migla krīt, nevis ceļās.
Tāpat kā uz ledājiem esot, arī te mums nemitīgi tiek skandēts, ka esam veiksminieces, jo ar laiku esot ļoti laimējies. Torres del Paine vairumā dienu kalnu kores tinoties mākoņos, mūs šīs abas dienas pavada gandrīz skaidra, zila debess.
Šoferītis mūs aizved uz vietu, kur pēcpusdienā mums jāpievienojas šodienas grupai. Atstājam informācijas punktā somas un dodamies uz Kondoru kalnu. Takas ir ļoti slikti iezīmētas, rezultātā aizejam pa citu taku un pēcāk, mēģinot nokļūt uz īstās, blandāmies pa brikšņiem un rāpjamies pa nogāzēm, līdz beidzot sāk palikt neomulīgi (man galvā rādās ainiņas no "Kapteiņa Granta bērniem" ar Robertu kondora nagos plus doma par izsalkušām pumām nedod mieru). Laimīgi atgriežamies bāzes stacijā. Laura vēlreiz kārtīgi iztaujā norādes. Seko otrais dublis, šoreiz veiksmīgi, kārtējais lielais kāpiens un kā atalgojums kārtējā burvīgā ainava.
Vakarā apgarotas atgriežamies Kalafatē. Dodos pēdējā apgaitā pa galveno ielu Blusiņas meklējumos un, kad jau gandrīz izkūpējusi mana pēdējā cerība, ap stūri ieraugu smilšu krāsas spalvu kušķi. TĀ IR BLUSIŅA - sveika un vesela!!! Mūsu abu prieks, vienai otru ieraugot, ir neviltots. Pēkšņi mums līdzās parādās arī Laura, kura, pašai negribot, ir ievilkta šajā afērā :D un labi, ka tā, jo viņa rod veiksmīgu risinājumu tam, kā attaisīt suņu barības konservu, kam notrūkusi attaisāmā ļipiņa. Blusiņa šņakstinādama notiesā savas vēlās vakariņas un mūsu sirdis silda prieks. Vēl tikai foto uz atvadām un labas, ilgas dzīves vēlējumi Blusiņai!
Beidzot ir laiks arī mums pašām ko apēst, dodamies uz mūsu viesnīcai ielas otrā pusē esošo restorānu "Isabel", kuru katru vakaru pildīja cilvēku pūļi un mēs katrreiz atlikām mūsu apmeklējumu uz nākamo dienu. Tad nu šī ir pēdējā iespēja. Un labi, ka izmantojām. Ēdiens ļoti gards - gatavots pēc argentīniešu vecmāmiņu un gaučo receptēm, cenas labas, apkalpošana draudzīga. Iesakām!
No comments :
Post a Comment