Tā kā vakardien tikām "uzmestas" ar solīto neticami lēto mašīnas piedāvājumu, šajā rītā ceram labot situāciju, dodoties uz jau iepriekš aptaujāto AVIS kompāniju, bet tur arī nekā, jo mašīnu jāņem uz divām dienām, tā kā rīt ir svētdiena un kantoris ciet. Mums tas neder, jo rītdien uz divām dienām braucam uz Čīli. Izmēģinam savu laimi citās mašīnīres kompānijās, bet tur summas ir astronomiskas. Nu, ko lai dara, mums ir piespiedu brīvdiena. Lielo kreņķi neķeram, jo, ja godīgi, esam jau mazliet sagurušas no intensīvās programmas. Atceļā mums paveras satraucoša aina - ik pa laikam uz ietves ir asiņu peļķes un vienas suņa ķepas asiņaini nospiedumi, kuri beidzas pie kāda būvlaukuma. Man bail, ka tā nav Blusiņa. Laura mierina, sakot, ka te taču daudz tādu suņu, kas riedami metas virsū un skrien pakaļ mašīnām, kas ir visticamāk šāda incidenta rezultāts. Taisnība, bet man nemierīga sirds.
Pārējo dienas daļu pavadām bumbulējot pa viesnīcu. Dienas gaitā divreiz apstaigāju galveno ielu ar suņu barību somā, bet no Blusiņas ne vēsts...
No comments :
Post a Comment