No rīta aizejam līdz mašīnu īrei, jo mums ir doma aizbraukt apskatīt arī tuvējo pilsētu El Chalten un tās lepnumu - Fitz Roy smaili. Secinām, ka mašīnas īres cenas ir diezgan augstas. Laura vēl izpēta iespējas turp nokļūt ar autobusu, bet tad mums jāatsakās no brīvības piestāt, kur tīk, jo šis Argentīnas ceļš - ruta 40 ir leģendārs skaisto ainavu dēļ. Pa ceļam man uzrodas draudzene, kāda smilšu krāsas sunīte, kura mums uzticīgi seko pēc tam, kad esmu to sabužinājusi un pakasījusi tai aiz auss.
Laura dodas pie vakardien atrastā tūrisma aģenta, es tikmēr dodos uz lielveikalu nopirkt manai jaunajai paziņai kaut ko smeķīgu. Suņuks apēd visus gardumus kāru muti. Pie aģenta sarunājam mašīnu par neticami zemu cenu (nu jā, vēlāk sapratīsim, ka tas izklausījās pārāk labi, lai būtu patiesība) un vēl vienu tūri un kaimiņzemes Čīles slavenāko nacionālo parku Torres del Paine, kas bija mūsu vēlmju sarakstā.
Tālāko dienas daļu izdomājam veltīt atpūtai un pilsētiņas iepazīšanai. Tā atrodas pie Argentīnas ezera, kuram pieguļ lagūna (Nimez). Sēžam un vērojam tālumā stāvošos flamingo. Tā ir pirmā reize, kad redzam tos savvaļā. Vakaru pavadām mierīgi, izmantojot mūsu viesnīcas spa pakalpojumus. Rīt mums pardzēts agrs rīts.
No comments :
Post a Comment