Colour For Each Day

As I've been drinking green smoothies each morning for almost 4 months now at some point I just became bored with THE GREEN - the colour I mean. Even though I tried to blend in different colour fruits green always took over, best or worse case scenario it became brown. Not to mention that green was taking up the biggest part of my plate for lunch and dinner as well... Not that I don't like the colour but I desperately wanted MORE colours.

Recently Dr Amy Myers was organising a summit on autoimmune diseases and thus I came across Dr Deanna Minich who advocated so called rainbow diet meaning that one should 'eat as many colours as possible' each day as each colour in plants is there because of certain phytonutrients - natural chemicals which help to protect plants from germs, fungi, bugs, and other threats and have disease preventive benefits for a human body as well. And it rang the bell. My body was telling me the same thing, especially during the detox when I could not eat any of the nightshades which are the typical 'add colours' veggies.

I gave it a thought and came up with these five colourful smoothies for each day of a working week but my only concern is that one should use as organic, as seasonal and as local ingredients as possible. I used celery stalks in almost all of the smoothies but actually it is one of the top vegetables on 'dirty dozen' list for pesticides, at least in US and Israel (here you can find a very thorough list) so try to use organic, I don't think washing really helps...

So here we go

WHITE MONDAY

Serves two

1 celery stalk

1 banana (should be replaced with other if on detox)

1/2 pear

1 glass of water

1 tablespoon of coconut oil (for smoothies I prefer the one with flavour)

1 teaspoon of hulled hemp seeds (great source of protein and omega acids)

A splash of sea buckthorn juice

ORANGE TUESDAY

Serves two

1 persimmon

1 apple

1 handful of soaked raisins

1 handful of cranberries

1 glass of water

1 tablespoon of coconut oil

1 teaspoon of hulled hemp seeds

GREEN WEDNESDAY

Serves two

1 celery stalk

1 handful of spinach

1 pear

1 apple

1 glass of water

1 tablespoon of coconut oil

A splash of sea buckthorn juice

Decorated with hulled hemp seeds

PURPLE THURSDAY

1 celery stalk

1/2 avocado

1 pear

2 big leaves of purple cabbage

1 glass of water

Some dried dates and basil leaves

1 tablespoon of coconut oil

PINK FRIDAY

Serves two

1 celery stalk

1 handful of soaked raisins

1 handful of cranberries

1 pear

1 apple

1 glass of water

1 tablespoon of coconut oil

1 teaspoon of hulled hemp seeds

Well, as for the weekend you have to figure it out yourself :) but I guess I will come up with some ideas. Enjoy!

Pumpkin - The Autumn King

Without any doubt I crown this magnificent, tasty and healthy berry as the king of the autumn. It is also one of the most famous berries in the world.

Did you know that 100 g of pumpkin provides just 26 calories and contains no saturated fats or cholesterol? However, it is rich in dietary fiber, anti-oxidants, minerals and vitamins. Pumpkin is a rich source of minerals like copper, calcium, potassium and phosphorus. It is also an excellent source of many natural poly-phenolic flavonoid compounds such as α, ß carotene that convert into vitamin A inside the body which is a powerful natural anti-oxidant and is required by the body for maintaining the integrity of skin and mucus membranes. It is also an essential vitamin for good eyesight and immunity in general. 

You can benefit from and use every bit and piece of this berry be it a seed, skin or a flower. 

Pumpkin seeds contain a lot of minerals, too, like magnesium, phosphorus, iron, selenium, zinc. You can eat them fresh, dried or roasted. Seeds help to eliminate the intestinal parasites, improve functioning of the joints, disinfects the mouth and protects teeth.

To promote the growth and health of your hair, nails, teeth and bones you can use ground pumpkin skin adding it as a supplement while cooking an omelet, pancakes, soups etc because pumpkin skin is a great source of calcium. 

Pumpkin flowers can be dried and used in teas or soups to improve the immune system, but fresh pumpkin vines will help with different heart conditions. Pulp will improve functioning of your brain, eliminate cholesterol, lower the blood pressure and make you more optimistic in general. 

Fresh pumpkin juice will help to get rid of kidney stones but when adding a honey will help against insomnia. Pumpkin juice is good for facial cleaning and pulp helps to lessen the wrinkles.

I guess there is no need to remind you that any heat treatment reduces the benefits of this wonder berry and superfood. And when carving a pumpkin on 31 October don't throw away anything :)

Wheatgrass juice

Few weeks ago I had a chance to spend a couple of days with a wonderful lady who used to teach raw food classes for five years in Florida and to show her around my beautiful city. Of course we had a lot of discussions on healthy nutrition and not so much on the architecture :) She said that from her own experience the key superfood to a healthy life is a wheatgrass juice. Simple as that. An early pioneer in the use of wheatgrass juice and living foods for detoxifying and healing the body, mind, and spirit was a Lithuanian holistic health practitioner, nutritionist, whole foods advocate, health educator, author and co-founder of Hippocrates Health Institute Ann Wigmore.

So what is this magical elixir? It is a powerful concentrated liquid nutrient. Two ounces of wheatgrass juice has the nutritional equivalent of five pounds of the best raw organic vegetables. Wheatgrass has as twice the amount of Vitamin A as carrots and is higher in Vitamin C than oranges. It contains the full spectrum of B vitamins, as well as calcium, phosphorus, magnesium, sodium and potassium in a balanced ratio. Wheatgrass is a complete source of protein, supplying all of the essential amino acids, and more. It has about 20% of total calories coming from protein. This protein is in the form of poly peptides, simpler and shorter chains of amino acids that the body uses more efficiently in the blood stream and tissues. Wheatgrass is also a very powerful detoxifier. The wheatgrass juice must be consumed fresh - within fifteen minutes of juicing for the best results as nutrients quickly begin to oxidize (break down) shortly after juicing. The juice should always be taken undiluted and on an empty stomach so the nutrients can be absorbed more efficiently.

Among other things wheatgrass juice is particularly high in chlorophyll. Wheatgrass cleanses and builds the blood due to its high content of chlorophyll. Chlorophyll is the first product of light and therefore contains more healing properties than any other element. Drinking wheatgrass juice is like drinking liquid sunshine. Chlorophyll carries high levels of oxygen (among other things) which is especially powerful in assisting the body to restore abnormalities. The high content of oxygen in chlorophyll helps deliver more oxygen to the blood. This marker is a key indicator of health recovery for abnormalities, ailments and disease. Oxygen is vital to many body processes, especially for the brain which uses 25% of the oxygen supply.

In Riga you can have a shot of wheatgrass in Raw Garden for only EUR 2,30 (you can also buy a tray of wheatgrass for EUR 9 there and juice it yourself) but sure it is far less expensive to grow your own wheatgrass. Harvest time is crucial and that is typically around one week after you germinate the seeds at what is called the “jointing stage.” Nevertheless you have to buy a special juicer to juice it which is quite expensive but all worth it I guess.

I am drinking a shot of wheatgrass juice a day for two weeks already, I love it, I have no problem with the taste of it, I feel great and energetic. Though I have to mention that I have been doing dr Alejandro Junger's Clean Program for more than a month already (and don't seem to be willing to give up on it) so wheatgrass juice is an additional value and probably I didn't feel the effect of detoxification so drastically as I would if I had not been "on the clean path" for some time in advance already.

So hopefully a wheatgrass juice shot a day will keep the doctor away! :) Cheers and stay healthy!

Information sources: Hippocrates Health Institute
                       "Green for Life" Victoria Boutenko

Kale

I don't think this leafy green needs an introduction as it has officially become one of the world's superfoods (you can read more here). Apparently even more beneficial when steamed for 5 minutes but advised also raw. This is a healthy stand-in for potato chips when cooked in the oven and some of my friends who have kids say it is a great success. Tried it out myself today and it was highly approved :)

So you just take kale leaves, wash them, then remove the thick rib in the center tearing leaves into small pieces. Stems are very hard therefore not to be used. Same thing applies when making a smoothie. Then just put kale leaves in a big bowl, sprinkle with olive oil and salt and mix them for a while so that all the leafy parts get oily. Spread them evenly on baking pans covered with baking paper.

Preheat the oven at 140 C and put those beauties in for around 12-15 min. Some say 7-10 min, but mine came out pretty raw still. Just watch out not to burn them. And that's it! Your healthy snack is ready! There are some variations, some put cheese on instead of salt, some add lemon or lime juice on the top. That's up to you and your taste buds.

You get much more out of that bowl than this though. Sneaky fingers :)

Then another yummy thing to make is a smoothie. I did one with:

•  two handfuls of kale leaves (removing the rib in the center)
• one avocado
• two nectarines
• glass of water
• a splash of almond milk
• little bit of lemon juice

It's good to taste it after adding each ingredient to see what other taste you want to add or strengthen. It made 4 delicious servings.

Enjoy! Stay healthy and be inspired!

mint & berry & Lisboa

mint&berry Spring/Summer 2014 from mint&berry on Vimeo.

Health On A Plate

More than two years ago I came across the concept of Alkaline nutrition. Things I read on it rang the bell and made so much sense for me. Since then I've been giving up on sugar, soda drinks, packed juices and most of the processed foods. Of course it is not a crime to break the rules once in a blue moon but even introducing some of these things in my everyday life has changed a lot (gradually losing 10 kg without much of an effort might tell something). It is true that at the beginning you might think that there is nothing much left to eat, but with time you come down to eating more of simple and whole foods. It is also true that nowadays we are surrounded by so much information often a contradictory one when talking about food (or anything else for that matter) and it becomes hard to understand where the truth is but your own body might tell you a lot as well. Problem is that nutrition science is still in its' diapers (as some clever people say) therefore none of the nutritionists can tell you the absolute truth about anything in a long run, food industry is using and inventing new chemicals to grow and to make their produce. If we look back like 50 years ago some things scientists said were good turned out to be bad and vice versa. And we don't have to look back even that far. As my Chinese acupuncturist said - Listen to your body more often!, (unless you're eating junk food which is full of substances to make you crave for more :)) after I've been drinking at least two liters of water a day which was supposedly a healthy thing to do but not for my body constitution. So it really boils down to fusion of gathering the information and knowledge, analyzing it, trying it out, observing and listening to your body and dropping it or carrying on with it respectively.

My very recent discovery and favourite thing is quinoa but I will have to experiment with it for a bit longer to come to a legitimate conclusion and to become its' advocate :) Grapefruit has been my great friend and immune system booster for at least a year already - having it as a fruit or squeezed in juice, though one has to take care if taking some pills at the same time because it is proven to interact with medication. And then of course avocado which I love and consume a lot. Nevertheless I have to mention that I also believe that eating traditional, organic and locally grown whole food is essential, best if grown by yourself. As I once mentioned in one of my posts - it can be done even on your balcony or windowsill.

This is as local and organic as one can get - bilberries from Latvia's forests :) I think Latvians are one of the few European nations who can still call themselves 'gatherers' as we use our natural food resources a lot be it a wild berry or a mushroom or herb in the meadow. So - go out in the nature more often and benefit from it!

When I am in the shop I always read labels on products and avoid the ones which contain more than five ingredients (and of course checking what those ingredients are) following the suggestion of great Michael Pollan. His book Food Rules is a book to have in your handbag.  In Defence of Food is a more extensive version of Food Rules but as interesting and down to business. He depicts quite clearly the problem of modern society - us that is in many aspects, not just the nutrition.

And in the video below Michael Pollan speaks on his new book, food history and anthropology:

And here is another one which touches upon many important issues:

The song of the day

Absolutely LOVE this song for two months already and don't seem to get tired of it. People say the whole new album is a marvel.

The song of the day

...or the soundtrack of our Argentina trip :)

MUJI

Being in Berlin last time (in March) my friend brought me to this lovely Japanese store called MUJI. Oh my, I lost myself there! All these little nice objects and things, simple and natural design. That must be how paradise looks like for order and neat freaks. And this store totally embodied what Japan could look like (for a person who has not been there yet).

23. aprīlis - atvadas

Pēdējais rīts Argentīnā un Buenos Aires. Tā kā jau atkal esam apmetušās boutique viesnīcā, tur valda intīma un personiska gaisotne. Pablo - viesnīcas administrators šorīt atstāts par atbildīgo arī brokastu zālē, tad nu viņš steidz mūs pabarot un vēl papļāpāt par dzīvi Argentīnā, ekonomiku un politiku. Cita starpā atklājas, ka puisis daudzpusīgs, spēlē trompeti pank-rok-regeja grupā un studē audiovizuālās zinātnes, mums ir par ko parunāt :) Brokastis ievelkas. Mums ir laiks līdz diviem pēcpusdienā. Gribam aizdoties līdz Botāniskajam dārzam, ko salielīja Nikola (Iguazu satiktā amerikāniete), un vēl jāatrod valsts pasta dienests, lai varam nosūtīt pastkartes, kas ar' šajā valstī izrādās diezgan problemātiski. Viņiem te kaut kāda jokaina sistēma, ir valsts pasts un tad vēl n-tās kurjerpastu firmas, kur cenas nedaudz augstākas, bet viņi sūta arī pastkartes. Taču tā kā uz mūsu pastkartēm salīmētas valsts pasta markas, jāmeklē vien viņu kastes vai kantoris.

Aizejam līdz Botāniskajam dārzam, ieeja par brīvu, pieejams Wi-Fi. Jauka vieta, kur patverties tveicīgā dienā. Tas izveidots 19. gs. pašā izskaņā. Dārza teritorijā izvietoti daudzi mākslas objekti, ierīkota botāniskā bibliotēka un vēl te atrodas dārzkopības skola.

Vēl šis dārzs ir kļuvis par mājvietu milzīgai pamesto kaķu kolonijai, kas te tiekot atnesti un atstāti. Vasaras sezonā gandrīz katru dienu piepulcējoties pa iemītniekam, tā kā viņu rindas nemitīgi aug. Šefību pār cilvēku bezatbildības upuriem ir uzņēmusies brīvprātīgo organizācija, kas viņus baro, sterilizē, vakcinē un meklē tiem jaunas mājas.

Atpakaļceļā uz viesnīcu vēl piesēžam kādā Palermo Soho kafejnīciņā iedzert ko atspirdzinošu - diena padevusies diezgan karsta. Ir mazliet skumji braukt prom, labprāt vēl te padzīvotos kādas pāris dienas.

Pie viesnīcas mūs jau gaida Pablo sarunātais transports. Šoferīts runātīgs un interesants puisis, zina, kur ir Latvija. Ceļā uz lidostu mums ir īsais kurss Argentīnas sociālekonomikā un politikā. Par to, ka valdība draņķīga, par to, kā tiek izniekoti valsts resursi, par futbolu kā valsts otro reliģiju, par cilvēku dzīves līmeni un kvalitāti. Pie lidostas sirsnīgi atvadāmies. Mums tiek iedotas vizītkartes, sak, ja nu atkal esat te un vajag transportu. Kas to zina, varbūt arī :) Ceļojums ir bijis grandiozs. Tik daudz iespaidu un atmiņu dzīves mugursomā! Vēl tikai nieka 25 stundas un būsim mājās.

22. aprīlis - pēdējais tango Buenos Aires

Laura ierosina šodien apskatīt Buenos Aires operas namu, sauktu par Teatro Colón. Tas esot trešais labākais operas nams pasaulē un akustikas ziņā ierindojas pasaules labāko pieciniekā. Celts 1908. gadā, bet 2010. gadā piedzīvojis grandiozu atjaunošanu. Protams, šī operas nama zāle pulcē pasaules operas un klasiskās mūzikas zvaigznes. Šāds, lūk, plakāts rotā kādu no nama sienām. Latvieši ir visur :)

Piesakamies organizētai ekskursijai un mums laimējas būt klāt arī Rosīni "Seviļas bārddziņa" mēģinājumā.

 

Tālākais plāns paredz tango mūzikas disku iegādi jau pieminētajā El Ateneo, maltīti kaut kur pa ceļam un vēl Laura ir izdomājusi iemēģināt Buenos Aires piedāvātos friziera pakalpojumus. Tā kā pamazām satumst un pa ielām man īsti klīst negribas, dodos sevi izklaidēt uz Nacionālo Mākslas muzeju, kura pastāvīgajā ekspozīcijā apskatāms Rodēna "Skūpsta" ģipša atlējums un vēl daudzi citi pasaules un nacionālās mākslas dārgumi. Jāatzīst, viņiem ir iespaidīga mākslasdarbu un priekšmetu kolekcija. Ieeja jau atkal bezmaksas, pārsteidzoši.

Kad Laura ir saposta, tiekamies, lai dotos atkal uz milongu La Catedral. Šodien piesakamies uz nodarbību, ko vada kāds kolumbiešu pāris, un tas nu ir fakts, ka katrs šo deju māca pilnīgi citādāk. Un laikam jau arī veidu, kādā to dejot, ir bezgala daudz, bet dejot ar puisi, kurš pats mācās un nomin Tev kājas, nekāda lielā prieka nav, tāpēc pārsvarā visu laiku nodejoju ar vakardienas "privātskolotāju". Uz nākamo nodarbību te sanāk tik daudz tautas, ka nav kur palikt. Pagaidam gan līdz nodarbības beigām, cerībā, ka dejot gribētāju skaits saruks un varēs vēl mazliet uzdejot, bet nekā. Zālē čum un mudž no dažāda kaluma tango dejotājiem. Kāds internetā bija rakstījis, ka trešdienas ir tūristu dienas La Catedral un tā arī ir. Žēl, ka šovakar ir trešdiena un arī mūsu pēdējais vakars tango dzimtenē. Vakardienas paziņa gan mēģina mūs pierunāt palikt, līdz viņš beigs darbu, un sakās mūs aizvest uz kādu no autentiskākām Buenos Aires milongām, bet mēs kā godīgas mātes meitas dodamies atpakaļ uz viesnīcu, soloties atbraukt vēl kādreiz. Nu ja.

 

21. aprīlis - gandrīz kā mājās

Cik jauki ir būt atpakaļ šajā mutuļojošajā pilsētā. Viss jau tik pazīstams un saprotams. Ierodamies viesnīcā pirms reģistrēšanās, bet mums saka, ka pēc neilga laika istaba būs gatava. Aizejam tepat ap stūri ieēst gruntīgākas brokastis nekā tās, ko deva autobusā, un kad esam atpakaļ, tiekam arī iekšā savā istabā. Mums ir apmēram skaidrs, ko vēl gribam paspēt apskatīt un izdarīt šo pāris atlikušo dienu laikā, bet plāni nav grandiozi. Mēneša piedzīvojumi sagūluši plecos un tiešām gribas nesteidzīgi pabaudīt pilsētas atmosfēru. Šo trīs nedēļu laikā rudens jau ir jaušami pietuvojies.

Klaiņojam pa hipsterīgo un stilīgo Palermo Soho rajonu, mūsu viesnīca ir ļoti netālu, un vakarā dodamies uz Lauras nu jau iemīļoto La Catedral, kas ir 15 min gājiena attālumā, lai apmeklētu tango nodarbības. Arī man  šī vieta iepatīkas uzreiz, nevar ne salīdzināt ar armēņu kultūras namu. Esam vienas no pirmajām, tad nu vietējie puiši mums visu izrāda un aicina uzdancot. Mums ir gandrīz privātstundas. Izrādās, arī kaķi te dejo tango :)

Pirmo nodarbību pasniedz šī klubiņa dibinātājs. Kā viens no šeit strādājošajiem vēlāk stāsta, viņš esot īsts multimākslinieks un hipijs. Sāku saprast tango dejas dvēseli. Kad pēc mūsu nodarbības uz deju grīdas kāpj jau krietni pieredzējuši pāri, man, viņus vērojot, metas zosāda. Tik apvaldīti jutekliska un kaislīga, bet vienlaicīgi maiga ir šī deja. Tā ir absolūta partneru saplūšana. Vienam otru jāizjūt tik ļoti, lai spētu paredzēt un sajust katru nākamo partnera kustību. Īsta maģija.

Pirms gadiem Gidona Krēmera koncertā mani līdz asarām aizkustināja viņa izpildītais Astora Piazzollas "Oblivion". Un prasmīgi dejots tango ir tieši tikpat emocionāli aizkustinošs.

Uz otro nodarbību nepaliekam. Miegs un nogurums mūs uzvar. Bet zinām, ka rītvakar būsim atkal klāt.

  

18. aprīlis - trīs dienas Mendozā

Pagulējušas un mazliet saņurcītas mostamies, lai mūsu mājā uz riteņiem paēstu brokastis. Lauriņai šodien vārda diena! Hip, hip, urrā!

Tā kā galīgi bijām piemirsušas par to, ka šajā nedēļas nogalē ir Lieldienas, kuras svin arī Argentīnā un visiem ir brīvdienas, pasūtot naktsmītni Mendozā, mums bija atlikušas tikai dažas iespējas - Ritz viesnīca par 600 euro naktī vai eko viesu nams Andu pakājē 30 km attālumā no pilsētas. Saprotams, izvēlējāmies otro. Rezultātā viesu nama saimnieku draugs mūs sagaida autoostā un kopā ar savu sievu un dēlēnu ved uz viesu namu. Par šo pakalpojumu viesu nama saimnieks no mums noplēš krietnu summiņu. Saprotam, ja gribēsim kur tikt prom no šīs ekoviesnīcas, tas mums iedzīs pamatīgu robu finansēs. 

Šodienu pavadām mierīgi, atpūšamies, paklaiņojam pa vietējo apkaimi, kur īsti nav, ko redzēt, papļāpājam ar saimniekiem, viņu draugiem un citiem viesu nama viesiem. Kā vienmēr mums jāatbild uz neskaitāmiem jautājumiem par Latviju, bet cilvēki jauki un interesanti. Paēdam kopīgas vakariņas. Rīt viens no saimniekiem - Eduardo mūs solās pieteikt ekskursijai kādā no vīna darītavām un arī aizvest līdz tai.

19. aprīļa rītā tiekam pacienātas ar ļoti plānām brokastīm un nogādātas līdz vīna darītavai Nieto Senetiner, kur šodien notiek arī klasiskās mūzikas koncerts. Iekšā tiekam par ziedojumiem - mums katrai bija jāatnes paka piena pulvera, kas tālāk tiks ziedota trūcīgajām ģimenēm. Degustējam vīnu un klausāmies koncertu. Esmu laimīga dzirdēt arī Astoru Piazzollu.

Atmosfēra patīkama, vīns ne visai. Tad mums tiek piedāvāta neliela ekskursija un degustācija. Nē, par šiem vīniem neesam sajūsmā.

Pusdienas šeit mums iet gar degunu, jo visas vietas jau ir rezervētas.

Mums atbrauc pakaļ kāds privātais taksis, ko sarunājis Eduardo, laikam kārtējais draugs. Pabraucot pāris metrus, pārsprāgst riepa. Jautrībai nav gala. Kamēr puisis maina riepu, mēs lauzām galvu, ko pasākt tālāk. Iebraucam vēl vienā vīna darītavā, tur visi degustāciju laiki ir aizņemti. Metam mieru un sakām, lai šoferītis mūs ved uz Mendozu un pēc stundām četrām atbrauc pakaļ. Te nu bija galvu reibinoša vīnu degustācijas tūre! Nu, pašas jau tomēr vainīgas, galīgi nogulējām no plānošanas viedokļa. Esam riktīgi vīlušās. Mendoza arī nekāda. Ejam paēst, iepērkamies vietējā lielveikalā, saņemam kārtējo devu komplimentu un ejam atpakaļ uz norunāto vietu, lai brauktu atpakaļ uz mūsu trimdu. Sarunā ar šoferīti atklājam, ka Eduardo mums par pirmās dienas transfēru no autoostas ir paprasījis gandrīz dubultā, nerunājot par to, ka īstenībā tikām "paķertas uz astes". Kaut kā kremt, ka mūs uzskata par dumjām un slaucamām govīm. Kaut kāds paradokss - kā cilvēki laipni, draudzīgi un atsaucīgi, bet no biznesa viedokļa galīgi neadekvāti.

Mūsu kaimiņš :) Diez, vai viņam arī plēš deviņas ādas? Tāds diezgan kaulains...

Nākamajā rītā prasām, lai Eduardo mums piestāda rēķinu, tas, protams, ir liels, mēs pasakām, ko domājam, viņš laikam nokaunās un piedāvā mūs bez maksas aizvest uz netālo termālo ūdeņu parku, kas nosaukts par spa. Smiekli nāk. Nu, ļoti skaļš vārds tam, kas mūs sagaida. Īsāk sakot (nezinu, ko Laura saka), uz Mendozu droši varat nebraukt. Argentīnā ir tik daudz skaistu vietu, ko redzēt. Ja varētu patīt atpakaļ, paliktu Cafayate uz vīnu degustāciju.

Vakarā 8os kāpjam nakts autobusā, laimīgas tikt prom. Doma par atgriešanos Buenos Aires silda sirdi.

17. aprīlis - nagla un 3 klimatiskās joslas 300 kilometros

Rīts mums nemaz tik agrs nesanāk, bet mierina doma, ka šodien jānobrauc tikai nedaudz vairāk par 300 km. Galamērķis ir pilsēta ar nosaukumu (San Miguel de) Tucuman (diez, vai nav rada mūsu Tukumam :)), 8os vakarā no turienes izbrauc mūsu nakts autobuss uz Mendozu. Līdz tam vēl jāatdod īrētā mašīna. San Miguel de Tucuman ir Argentīnas neatkarības šūpulis. Šajā pilsētā 1816. gada 9. jūlijā tika parakstīta Argentīnas neatkarības deklarācija.

Plānojam braukt pa izslavēto un skaisto 68. šoseju (ruta 68), kas aizvijas no Saltas līdz Argentīnas ziemeļu reģiona vīna galvaspilsētai Cafayate, kas ir aptuveni pusceļš līdz Tucuman. Un tiešām, skati ir vienreizēji. 

Šo klinšu veidojumu nosaukuši par amfiteātri. Akustika lieliska.

Neesmu bijusi Lielajā kanjonā, bet šis varētu būt viņa mazais brālis. Kāds internetā salīdzināja 68. šosejas malā redzamās ainavas ar Marsu. Arī tur neesam bijušas, bet nospriežam, ka varētu izskatīties līdzīgi.

Ap 2iem ierodamies Cafayate, kas ir neliela un mīlīga pilsētiņa. Piesēžam ceļmalas restorānā paēst un drošības pēc pajautājam viesmīļiem, cik stundas jābrauc līdz Tucuman. Un labi, ka tā. Viņi atbild - stundas piecas. No sākuma nodomājam, ka tas joks. Palikuši apmēram 200 km, bet viņi pilnā nopietnībā turpina teikt to pašu. Pārvarot nelielu izmisumu, saprotam, ka aizlidot uz turieni nevaram, paspēsim, paspēsim, nepaspēsim - būs jādomā cits plāns. Steidzam vēl benzīntankā savām rociņām nomazgāt mašīnu, kas pēc vakardienas neceļiem lagūnā izskatās pabriesmīgi, un apņēmīgi turpinām ceļu. 

Laurai jau atkal pienākas medālis. Rullē kā sacīkšu braucēja. Aiz loga viena aiz otras zib vīna darītaviņas. Es pat gara acīm spēju iedomāties, ka mēs Mendozu iemainām pret šo mīlīgo vietiņu. Bet ceļš dun zem riteņiem un plok arī atlikušo kilometru skaits. Sākam saprast, kādēļ 200 km ceļa veikšanas prognozes bija tik pesimistiskas - jāpārbrauc Abra del Infiernillo kalnu grēdai, ceļš līkumains un segums briesmīgs (labi, ka tikai vēlāk izlasām, ka šis ceļš ierindots starp bīstamākajiem Dienvidamerikas ceļiem). Pa priekšu velkas autobusi, bet Laura meistarīgi tiek ar visu galā. Sākam saskatīt kalna galu, mani jau atkal mazliet šķebina. Un kas tad tas? Kalna gals tinās mākonī. Te nu būs mums nevis vilciens mākoņos, bet mašīna mākoņos :)

Termometra rādītājs nokrīt no +30 uz +9 grādiem, sāk līt, redzamība - minimāla :) 20 min laikā no tuksneša ar kaktusiem esam iebraukušas... Lielbritānijā.

Pēc apmēram 10 km ceļš sāk vīties lejup. Tagad esam Šveicē :) Visapkārt lekna, zaļa zāle, ganās zirgi, priekšā liels ezers un Tafi del Valle. Agrāk te bijusi Kalčaki indiāņu apmetne un tās nosaukums Taktikllakta tulkojams kā "grezno vārtu/ieejas pilsēta". Un patiesi - klimatisko apstākļu maiņa ir prātam neaptverama. 

Līdz San Miguel de Tucuman vēl mazliet vairāk par 100 km. Turpinām ripot lejā pa 307. šoseju. Pēc kāda laika mums apkārt sāk plesties džungļi - jungas (Andu tropiskie un subtropiskie meži). Trūkst vārdu. Pasakaini! Ja vakardienas iespaidi bija diezgan pliekani, tad šodiena mums atlīdzina ar uzviju!

Ap 7iem riņķojam ap Tucuman pilsētu, cits smeķis vadīties pēc ceļu kartes uz papīra. Sasniedzam auto nodošanas punktu. Pie ieejas stāvošais onkulis mums kaut ko rāda ar izstieptu pirkstu mašīnas virzienā. Skatāmies, aizmugurējā riepa gandrīz plakana. Vīrs auto nomā saka, ka jābrauc uz servisu. Mums izmisums, negribās šādas lietas dēļ nokavēt autobusu. Viņš sola, ka tas nebūs ilgi un ka pēc tam aizvedīšot mūs uz autoostu. Servisā izrādās, ka riepā ir iedūrusies nagla, par laimi līdz kamerai tā nav tikusi. Samaksājam vien nieka 50 pesos un saprotam, kāpēc mums likās, ka mašīnu visas šīs dienas tā kā mazliet mētā. Aleluja! Uz aizmugurējā sēdekļa noteikti sēdēja mūsu sargeņģeļi :)

8os laimīgas sēžam savās pirmās klases vietās nakts autobusā uz Mendozu. Tas tiešām ir kas neparasts. 6 vietas pirmajā stāvā, krēsli transformējami gultās, mums pasniedz vakariņas puisis baltos cimdos, dzirda ar vīnu un šampanieti. Priekā! Šī bija varena diena.

16. aprīlis - vēlreiz Saltā

No rīta Laura saprot, ka Saltas viesnīcā ir aizmirsusi sava telefona lādētāju. Skaidrs, ka mums būs jāiebrauc tam pakaļ. Paēdam brokastis un dodamies ceļā. Lamas mūsu šikās dizaina viesnīcas pagalmā vēl turpina brokastot :)

Viesnīcā mums iesaka pabraukt atpakaļ uz Uquia ciematiņu un apskatīt mazo baznīcu ar indiāņu freskām, kas attēlo eņģeļus. Tā arī darām, bet mūsu uzmanību novērš suvenīru tirgotava, kas atrodas pie baznīcas. Kad iznākam no turienes ar dāvanām visiem tuviniekiem, atklājam, ka baznīca pirms 10 min ir aizvērusies pusdienlaikam un būs atkal vaļā tikai pēc pāris stundām. Muļķīgi, bet neko darīt, toties suvenīri visiem sagādāti, kas arī ir liels un laikietilpīgs darbs :)

Iespaidīgās ainavas slīd garām aiz mašīnas loga.

Vēl viens ieteikums no viesnīcas recepcionistes ir Laguna Yala pie Jujuy, uz to ved grants ceļš gandrīz 30 km garumā, kurš met loku un atgriežas atkal uz šosejas. Nodomājam, lai iet. Braucam pa pilnīgu bezceļu augšup kalnā. Ainava ļoti centrāleiropeiska, zaļi kalni, ieplakā ezers. Respektīvi, cilvēkam, kas dzīvo mālainā tuksnesī, kur vienīgais zaļais augs ir kaktuss, šī tiešām ir oāze, bet mums skats elpu neaizrauj. Tiesa, līdz brīdim, kad esam kādus 5 km no bezceļa beigām un jau noilgojušās pēc asfalta seguma un taisna ceļa. Šis kalna nogruvums liek mums griezties apkārt un ar 20 km/h kratīties atpakaļ pa to pašu ceļu. Jā, šodien kaut kāds jocīgs mums tas roadtrips ir izvērties :) 

Saltā iebraucam vakarā, saprotam, ka nav jēgas pāris stundas pirms tumsas iestāšanās doties izbraucienā pa vienu no ainaviskākajiem ceļiem reģionā. Paliekam pa nakti tepat ar domu rīt agri no rīta doties ceļā.