Pagulējušas un mazliet saņurcītas mostamies, lai mūsu mājā uz riteņiem paēstu brokastis. Lauriņai šodien vārda diena! Hip, hip, urrā!
Tā kā galīgi bijām piemirsušas par to, ka šajā nedēļas nogalē ir Lieldienas, kuras svin arī Argentīnā un visiem ir brīvdienas, pasūtot naktsmītni Mendozā, mums bija atlikušas tikai dažas iespējas - Ritz viesnīca par 600 euro naktī vai eko viesu nams Andu pakājē 30 km attālumā no pilsētas. Saprotams, izvēlējāmies otro. Rezultātā viesu nama saimnieku draugs mūs sagaida autoostā un kopā ar savu sievu un dēlēnu ved uz viesu namu. Par šo pakalpojumu viesu nama saimnieks no mums noplēš krietnu summiņu. Saprotam, ja gribēsim kur tikt prom no šīs ekoviesnīcas, tas mums iedzīs pamatīgu robu finansēs.
Šodienu pavadām mierīgi, atpūšamies, paklaiņojam pa vietējo apkaimi, kur īsti nav, ko redzēt, papļāpājam ar saimniekiem, viņu draugiem un citiem viesu nama viesiem. Kā vienmēr mums jāatbild uz neskaitāmiem jautājumiem par Latviju, bet cilvēki jauki un interesanti. Paēdam kopīgas vakariņas. Rīt viens no saimniekiem - Eduardo mūs solās pieteikt ekskursijai kādā no vīna darītavām un arī aizvest līdz tai.
19. aprīļa rītā tiekam pacienātas ar ļoti plānām brokastīm un nogādātas līdz vīna darītavai Nieto Senetiner, kur šodien notiek arī klasiskās mūzikas koncerts. Iekšā tiekam par ziedojumiem - mums katrai bija jāatnes paka piena pulvera, kas tālāk tiks ziedota trūcīgajām ģimenēm. Degustējam vīnu un klausāmies koncertu. Esmu laimīga dzirdēt arī Astoru Piazzollu.
Atmosfēra patīkama, vīns ne visai. Tad mums tiek piedāvāta neliela ekskursija un degustācija. Nē, par šiem vīniem neesam sajūsmā.
Pusdienas šeit mums iet gar degunu, jo visas vietas jau ir rezervētas.
Mums atbrauc pakaļ kāds privātais taksis, ko sarunājis Eduardo, laikam kārtējais draugs. Pabraucot pāris metrus, pārsprāgst riepa. Jautrībai nav gala. Kamēr puisis maina riepu, mēs lauzām galvu, ko pasākt tālāk. Iebraucam vēl vienā vīna darītavā, tur visi degustāciju laiki ir aizņemti. Metam mieru un sakām, lai šoferītis mūs ved uz Mendozu un pēc stundām četrām atbrauc pakaļ. Te nu bija galvu reibinoša vīnu degustācijas tūre! Nu, pašas jau tomēr vainīgas, galīgi nogulējām no plānošanas viedokļa. Esam riktīgi vīlušās. Mendoza arī nekāda. Ejam paēst, iepērkamies vietējā lielveikalā, saņemam kārtējo devu komplimentu un ejam atpakaļ uz norunāto vietu, lai brauktu atpakaļ uz mūsu trimdu. Sarunā ar šoferīti atklājam, ka Eduardo mums par pirmās dienas transfēru no autoostas ir paprasījis gandrīz dubultā, nerunājot par to, ka īstenībā tikām "paķertas uz astes". Kaut kā kremt, ka mūs uzskata par dumjām un slaucamām govīm. Kaut kāds paradokss - kā cilvēki laipni, draudzīgi un atsaucīgi, bet no biznesa viedokļa galīgi neadekvāti.
Nākamajā rītā prasām, lai Eduardo mums piestāda rēķinu, tas, protams, ir liels, mēs pasakām, ko domājam, viņš laikam nokaunās un piedāvā mūs bez maksas aizvest uz netālo termālo ūdeņu parku, kas nosaukts par spa. Smiekli nāk. Nu, ļoti skaļš vārds tam, kas mūs sagaida. Īsāk sakot (nezinu, ko Laura saka), uz Mendozu droši varat nebraukt. Argentīnā ir tik daudz skaistu vietu, ko redzēt. Ja varētu patīt atpakaļ, paliktu Cafayate uz vīnu degustāciju.
Vakarā 8os kāpjam nakts autobusā, laimīgas tikt prom. Doma par atgriešanos Buenos Aires silda sirdi.
No comments :
Post a Comment