Jau vakar vakarā pirms gulētiešanas izlēmām, ka šorīt ļausimies miegam un boikotēsim modinātājus. Mani pamodina lietus ritmiskā pakšķēšana pret loga rūti. Diez, vai tas nozīmē, ka San Telmo šodien nenotiks izslavētais svētdienas krāmu tirgus, uz kuru bijām domājušas doties? Un tāda vienība kā lietussargs mūsu tā jau pilnajās somās vietu neatrada. Toties lietus pončo gan mums ir. Es gan izdomāju, ka stilam ir nozīme un to nevelku :) Bet līdz brīdim, kad tiekam ārā no mājas, lietus ir mitējies.
Aizbraucam līdz San Telmo, staigājam pa garo Defensias ielu un pētām niekus stendiņos. Ik pa laikam ieklīstam kādā antikvariātā, to te ir pa pilnam. Sagribas ēst, ieejam indiešu restorānā cerībā, ka tam nu gan jābūt labam (līdz šim ar ēšanu ārpus mājas mums nav īpaši veicies), un atkal jau - tā ir ne tā labākā argentīniešu versija PAR.
Pēc maltītes turpinam virzīties tālāk, līdz nonākam centrālajā skvērā, kur cerējām ieraudzīt tango dejotājus. Bet viņu nav. Sasodīts! Tālāk plānā Modernās mākslas muzejs, kur ieeja nez kādēļ bez maksas (kaut kas neticams!!! Mums pa šīm dienām jau radies iespaids, ka Argentīnā tūrists uzskatāms par slaucamu govi). Muzejs labs, ekspozīcijas arī.
Tad mūsu ceļi ar Lauru šķiras. Viņa dodas uz tango nodarbībām, es esmu nolēmusi mierīgā garā sakrāmēt somu. Vēl jāsatiek mūsu mājvietas saimniece Lucia, kura grib atvadīties un pasūtīt mums taksi, tā kā jau pusčetros naktī jādodas uz lidostu, lai nokļūtu mūsu ceļojuma nākamajā punktā - tālākajā pasaules pilsētā uz dienvidiem - Ushuaia.
Lēnā garā dodoties uz metro staciju, ieklīstu kādā pasāžā (Pasaje de la Defensa), kas beidzot dod to Buenos Aires sajūtu, ko biju iztēlojusies šurp braucot (kaut gan no kāda attālāka stūra skan franču šansoni). Esmu absolūtā sajūsmā un nolemju uzkavēties, lai izdzertu tasi kafijas.
Pasāžā ir vairākas krāmu bodītes. Kamēr malkoju stipro, melno dziru, mani uzrunā kafejnīcas īpašniece un dod piemērīt kažokādas cepuri. Saka, ka viņas draudzene, kas sēž pie attālāka galdiņa un kam pieder blakus esošā krāmu bodīte, braucot pirkt mantas savam veikalam uz Parīzi. Protams, seko jautājums, no kurienes esmu :) Viņa stāsta, ka pasāža un tās bodītes atveroties tikai svētdienās, bet arī pārējās nedēļas dienās te - San Telmo dzīve kūsājot. Tango sākšoties centrālajā skvērā šovakar tikai pēc 8 un šis pasākums arī notiekot tikai svētdienās. Skāde, esmu apsolījusi pa ceļam uz mājām izņemt Lauras drēbes no veļasmazgātuves un tā strādā tikai līdz 8iem. Mūsu miteklī veļasmašīna niķojas. Atvados un steidzu uz metro, jo esmu aizsēdējusies. Izejot uz ielas, saprotu, ka īstais fīlings šim rajoniņam parādās tikai ar krēslas iestāšanos.
Iela šķiet daudz garāka kā šurp nākot. Sāku pielikt soli. Ieeja metro slēgta, skrienu pie policista un ar savām neesošajām spāņu valodas zināšanām mēģinu noskaidrot, kas par lietu. Man piepalīdz kāds spāniski runājošs pāris, kuri saka, lai skrienu uz ieeju kvartālu tālāk. Viņiem, šķiet, izrauta soma vai izvilkts maks, ievēroju viņus pirms mirkļa netālajā skvērā pētām miskašu saturu. Slapju muguru, bet laimīga iejoņoju pakaļ drēbju maisam 10 min pirms slēgšanas. Pasākums tomēr atbildīgs, maisā gandrīz visas Lauriņas drēbes, viņa dejo tango un nemaz nenojauš, ka par 10 min izbēgusi iespējai nākamo pusotru nedēļu tērpties ļoti ierobežotā apģērbu klāstā :) (caur Buenos Aires lidosim atceļā uz Iguazu).
Lucia ēd vakariņas un ierodas mūs apraudzīt kopā ar savu draugu tikai pēc pusnakts, kad mēs jau esam pidžamās. Jā, šī pavisam noteikti ir pilsēta, kas nekad neguļ :) Mums miegam atlikušas nieka 2 stundas...
No comments :
Post a Comment