Līdz lidojumam uz El Calafati mums ir brīva gandrīz puse dienas. Bija doma braukt skatīties jūras lauvas, bet tomēr izlemjam to nedarīt, jo vakar vakarā internetā salasījāmies stāstus par 2 stundu ekskursijām, kuras krasta vēja dēļ izvēršas par 5 stundu pasākumu un jūrasslimību. Būtu pilnīgi dumji tādēļ nokavēt lidmašīnu. Sūtām gaisa bučas jūras lauvām no krasta.
Klīstam pa Ušuaijas centru. Tā ir pilsēta ar ļoti īpašu estētisma izpratni. Liela daļa ēku atgādina graustus vai dārza būdiņas mūsu izpratnē. Tās bieži ir apsistas ar šīferi, kas mēdz būt nokrāsots dažādās spilgtās krāsās. Daudzviet vēl zied baltais āboliņš, pīpenes, lupīnas un citas puķes.
Bijām aizmirsušas, ka šodien ir atceres diena, gandrīz visi veikali ir ciet. Tomēr izdodas nopirkt krustmeitiņai solīto pingvīnu. Visi darbi padarīti, dodamies atpakaļ uz viesnīcu un mazliet vēlāk uz lidostu. Jau atkal satiekam vai pusi pingvīnu tūres dalībnieku. Nav jau nekāds brīnums, kā nekā esam izvēlējušās klasiskos tūrisma pieturpunktus.
Tāds, lūk, skats paveras pie pilsētas aeropuerto...
Pēcpusdienā jau esam El Calafate, man šī pilsētiņa iepatīkas uzreiz. Tā esot ļoti strauji attīstījusies pēdējo gadu laikā pieaugošā tūrsima dēļ. Liela daļa vietējo gaučo, kas agrāk nodarbojušies ar aitu audzēšanu, saimniecības ir likvidējuši, un stepē viena pēc otras kā sēnes pēc lietus tiek slietas augšā greznas viesnīcas, hosteļi un viesu nami. Lai nu kā pilsēta šķiet daudz sakoptāka un attīstītāka par Ušuaiju. Bet šī varētu tikt saukta arī par klīstošo suņu pilsētu. Mana sirds lūst.
Apstaigājam vairākas tūrisma firmas, kuru te ir bezgala daudz, lai noskaidrotu, vai tiekam nākamajā dienā uz ledāju tūri. Mums iepatīkas vienas tūrfirmas piedāvājums, bet jāgaida līdz parītdienai. Piekrītam. Paēdam gardas vakariņas "Casimiro" restorānā un vinotēkā, un par tālāko kā Skārleta apņemamies domāt rīt.
No comments :
Post a Comment