Šodien esam nolēmušas doties pārgājienā uz Tierra del Fuego nacionālo parku. Izvēlamies taku, ko mums ieteica viesnīcā strādājošais puisis vārdā Cēzars. Tā ir 8 km gara un vijas gar Bīgla kanālu pa Ensenadas piekrasti, tad gar Lapataijas līci un beigās ved caur mežu parka iekšienē. Cēzara vārdiem runājot, šī taka sniedz vislabāko priekšstatu par parku kopumā. Pārgājiena ilgums paredzēts 3-4 stundas. Autobusā satiekam spāni no vakardienas pingvīnu tūres.
Tad nu sākam!
Daba te burvīga, skati vareni. Vējš brīžiem tik stiprs, ka cepure jāpietur ar roku, lai to nenopūš.
Kad esam gandrīz pusē, mums no muguras rikšo viens pārītis (brits/japāniete) no vakardienas ekskursijas. Viņi stāsta, ka esot noklīduši no citas takas, ilgi maldījušies, tad viņus līdz nāvei pārbiedējuši savvaļas zirgi, kas dzinušies pakaļ (man nāk smiekli katrreiz, kad atceros šo stāstu), līdz beidzot laimīgā kārtā viņi atraduši šo taku un tagad cerot paspēt uz autobusu 5os. Un prom viņi ir. Mēs nesteidzamies, jo 7os vakarā ir vēl viens autobuss. Taka apzīmeta kā vidējas sarežģītības, bet man gan liekas, ka ir bišķi grūtāk. Īpaši pēdējais posms ar kāpienu kalnā. Beigu beigās tomēr izlemjam atgriezties pilsētā ar autobusu 5os. Tajā brauc gandrīz puse vakardienas pingvīnu ciemiņu :)
Laura dikti grib nogaršot slaveno Argentīnas steiku. Vakarā aizejam uz viesnīcā ieteiktu restorānu "Maria Lola" (arī TripAdviser augsti novērtētu - pēcāk esam neizpratnē! Mēs NEIESAKAM!). Ēdienkarte ļoti poētiski un kārdinoši piesola debesmannu. Skats pa restorāna logu lielisks, tas gan, bet ēdiens vienkārši nebaudāms. Klasiskais steiks, ko ēd Laura, ir sīksts un 1/3 sastāv no taukiem. Es pasūtu krēmzupu, kas ir vienkārši ieblenderēti zaļumi uzsildītā saldajā krējumā, tā mani nošķebina jau pēc pirmajām karotēm. Bet restorāna šefa "īpašais ēdiens" ir risotto ar jūras veltēm, kas peld jau minētajā saldajā krējumā, rīsi ir irdeni, porcija pilna laša asakām, respektīvi, šim šefpavāram acīmredzot nav ne mazākās sajēgas, kā jāizskatās un kā jāgaršo labam risotto. Sūtam prom gandrīz neskartas porcijas, bet rēķinu saņemam par pilnu summu, kas nav maza. Promejot pasakām, ko domājam, bet rūgtums un viegli nelaba dūša ta' paliek :)
No comments :
Post a Comment