23. aprīlis - atvadas

Pēdējais rīts Argentīnā un Buenos Aires. Tā kā jau atkal esam apmetušās boutique viesnīcā, tur valda intīma un personiska gaisotne. Pablo - viesnīcas administrators šorīt atstāts par atbildīgo arī brokastu zālē, tad nu viņš steidz mūs pabarot un vēl papļāpāt par dzīvi Argentīnā, ekonomiku un politiku. Cita starpā atklājas, ka puisis daudzpusīgs, spēlē trompeti pank-rok-regeja grupā un studē audiovizuālās zinātnes, mums ir par ko parunāt :) Brokastis ievelkas. Mums ir laiks līdz diviem pēcpusdienā. Gribam aizdoties līdz Botāniskajam dārzam, ko salielīja Nikola (Iguazu satiktā amerikāniete), un vēl jāatrod valsts pasta dienests, lai varam nosūtīt pastkartes, kas ar' šajā valstī izrādās diezgan problemātiski. Viņiem te kaut kāda jokaina sistēma, ir valsts pasts un tad vēl n-tās kurjerpastu firmas, kur cenas nedaudz augstākas, bet viņi sūta arī pastkartes. Taču tā kā uz mūsu pastkartēm salīmētas valsts pasta markas, jāmeklē vien viņu kastes vai kantoris.

Aizejam līdz Botāniskajam dārzam, ieeja par brīvu, pieejams Wi-Fi. Jauka vieta, kur patverties tveicīgā dienā. Tas izveidots 19. gs. pašā izskaņā. Dārza teritorijā izvietoti daudzi mākslas objekti, ierīkota botāniskā bibliotēka un vēl te atrodas dārzkopības skola.

Vēl šis dārzs ir kļuvis par mājvietu milzīgai pamesto kaķu kolonijai, kas te tiekot atnesti un atstāti. Vasaras sezonā gandrīz katru dienu piepulcējoties pa iemītniekam, tā kā viņu rindas nemitīgi aug. Šefību pār cilvēku bezatbildības upuriem ir uzņēmusies brīvprātīgo organizācija, kas viņus baro, sterilizē, vakcinē un meklē tiem jaunas mājas.

Atpakaļceļā uz viesnīcu vēl piesēžam kādā Palermo Soho kafejnīciņā iedzert ko atspirdzinošu - diena padevusies diezgan karsta. Ir mazliet skumji braukt prom, labprāt vēl te padzīvotos kādas pāris dienas.

Pie viesnīcas mūs jau gaida Pablo sarunātais transports. Šoferīts runātīgs un interesants puisis, zina, kur ir Latvija. Ceļā uz lidostu mums ir īsais kurss Argentīnas sociālekonomikā un politikā. Par to, ka valdība draņķīga, par to, kā tiek izniekoti valsts resursi, par futbolu kā valsts otro reliģiju, par cilvēku dzīves līmeni un kvalitāti. Pie lidostas sirsnīgi atvadāmies. Mums tiek iedotas vizītkartes, sak, ja nu atkal esat te un vajag transportu. Kas to zina, varbūt arī :) Ceļojums ir bijis grandiozs. Tik daudz iespaidu un atmiņu dzīves mugursomā! Vēl tikai nieka 25 stundas un būsim mājās.