No rīta pienāk ziņa no gaučo, ka 13os viņi mūs "savāks" viesnīcā. Prieki lieli, steidzam vēl līdz tam uz auto nomu aizrunāt šovakaram mašīnu, lai rīt jau agri no rīta varētu doties Quebrada de Humahuaca virzienā.
Ar angļu precizitāti gaučo Giljermo spiež viesnīcas durvju zvana pogu, samet mūsu mugursomas džipa pikapā un mēs piepulcējamies jaunam un kautrīgam amerikāņu puisim Flečeram no Kalifornijas, lai dotos mūsu šodienas piedzīvojumā. Pa ceļam Giljermo piestāj vietējos veikaliņos, lai nopirktu produktus, ko mums pagatavot maltītei, un pēc apmēram stundas kratīšanās pa līkumainu ceļu kalnos, ierodamies rančo. Tāds miers un klusums!
Giljermo mūs pabaro ar varen gardām pusdienām, man pat speciāli tiek pagatavoti veģetārie ēdieni. Droši varu apgalvot, ka šī ir viena no labākajām maltītēm Argentīnā.
Tad lecam zirgiem mugurā. Es tieku pie piecgadīga dumpinieka vārdā Teufel (Velns - hmmmm :)), kurš tikai pirms 5 mēnešiem ir beidzis zirgu "skolu". Pāris minūtes pēc uzkāpšanas seglos man kājā iekož Lauras zirgs. Lielisks sākums! Giljermo tikai smejot nosaka, ka zirgs pārņemot jātnieka personību. Skaidrs, ko Laura ir vēlējusies izdarīt vismaz pēdējās divas nedēļas :))
Esmu trešā rindā ar savu Velnu aiz Flečera un Lauras. Ceļi ved pa meža taciņām augšup kalnā. Giljermo man aiz muguras dzied 90-to gadu popmūzikas hītus un man jāatmin grupas vai dziedātāji, kas tos izpildījuši. Esam vienas paaudzes, man šis uzdevums nesagādā nekādas problēmas.
Kad esam kalna galā, taisām pauzi un ļaujam zirdziņiem atpūsties. Lūdzam, lai Giljermo mūs uzcienā ar kokas lapām, ko pats sev ir sabāzis aiz vaiga. Jā, ar tām pašām kokas lapām, no kurām taisa balto pulverīti. Šeit tās var nopirkt veikalā (tāpat kā daudzās Latīņamerikas valstīs), jo to zelēšana palīdz pret nelabumu kalnu slimības gadījumā. Atpakaļceļš ved pa stāvām, dubļainām nogāžu takām. Mans tīnis nav muļķis, tā vietā, lai līdz ceļiem bristu dubļus, viņš nešaubīgi izvēlas lauzties caur brikšņiem takas malā. Par manu klātbūtni uz savas muguras viņš laikam ir piemirsis. Tā nu tieku vēl pie vairākām elkšņu uzplēstām brūcēm papildus viņa draudzenes zobu nospiedumiem kājā. Giljermo mani strostē par stingrības trūkumu. Pēc divu stundu izjādes atgriežamies rančo un, tikai nokāpjot no Velna, sajūtu, ka man trīc rokas no saspringuma, turoties seglos. Bet piedzīvojums lielisks! Iesakām - www.horseridingsalta.com.
Giljermo ved mūs atpakaļ uz pilsētu. Viņam vakarā vācu valodas kursi. Viņš apsver iespēju doties strādāt uz Vāciju. Mašīnā klausāmies vācu valodas audiokursu - Auf Wiedersehen, Herr Guillermo! :)
No comments :
Post a Comment