16. aprīlis - vēlreiz Saltā

No rīta Laura saprot, ka Saltas viesnīcā ir aizmirsusi sava telefona lādētāju. Skaidrs, ka mums būs jāiebrauc tam pakaļ. Paēdam brokastis un dodamies ceļā. Lamas mūsu šikās dizaina viesnīcas pagalmā vēl turpina brokastot :)

Viesnīcā mums iesaka pabraukt atpakaļ uz Uquia ciematiņu un apskatīt mazo baznīcu ar indiāņu freskām, kas attēlo eņģeļus. Tā arī darām, bet mūsu uzmanību novērš suvenīru tirgotava, kas atrodas pie baznīcas. Kad iznākam no turienes ar dāvanām visiem tuviniekiem, atklājam, ka baznīca pirms 10 min ir aizvērusies pusdienlaikam un būs atkal vaļā tikai pēc pāris stundām. Muļķīgi, bet neko darīt, toties suvenīri visiem sagādāti, kas arī ir liels un laikietilpīgs darbs :)

Iespaidīgās ainavas slīd garām aiz mašīnas loga.

Vēl viens ieteikums no viesnīcas recepcionistes ir Laguna Yala pie Jujuy, uz to ved grants ceļš gandrīz 30 km garumā, kurš met loku un atgriežas atkal uz šosejas. Nodomājam, lai iet. Braucam pa pilnīgu bezceļu augšup kalnā. Ainava ļoti centrāleiropeiska, zaļi kalni, ieplakā ezers. Respektīvi, cilvēkam, kas dzīvo mālainā tuksnesī, kur vienīgais zaļais augs ir kaktuss, šī tiešām ir oāze, bet mums skats elpu neaizrauj. Tiesa, līdz brīdim, kad esam kādus 5 km no bezceļa beigām un jau noilgojušās pēc asfalta seguma un taisna ceļa. Šis kalna nogruvums liek mums griezties apkārt un ar 20 km/h kratīties atpakaļ pa to pašu ceļu. Jā, šodien kaut kāds jocīgs mums tas roadtrips ir izvērties :) 

Saltā iebraucam vakarā, saprotam, ka nav jēgas pāris stundas pirms tumsas iestāšanās doties izbraucienā pa vienu no ainaviskākajiem ceļiem reģionā. Paliekam pa nakti tepat ar domu rīt agri no rīta doties ceļā.