Cik jauki ir būt atpakaļ šajā mutuļojošajā pilsētā. Viss jau tik pazīstams un saprotams. Ierodamies viesnīcā pirms reģistrēšanās, bet mums saka, ka pēc neilga laika istaba būs gatava. Aizejam tepat ap stūri ieēst gruntīgākas brokastis nekā tās, ko deva autobusā, un kad esam atpakaļ, tiekam arī iekšā savā istabā. Mums ir apmēram skaidrs, ko vēl gribam paspēt apskatīt un izdarīt šo pāris atlikušo dienu laikā, bet plāni nav grandiozi. Mēneša piedzīvojumi sagūluši plecos un tiešām gribas nesteidzīgi pabaudīt pilsētas atmosfēru. Šo trīs nedēļu laikā rudens jau ir jaušami pietuvojies.
Klaiņojam pa hipsterīgo un stilīgo Palermo Soho rajonu, mūsu viesnīca ir ļoti netālu, un vakarā dodamies uz Lauras nu jau iemīļoto La Catedral, kas ir 15 min gājiena attālumā, lai apmeklētu tango nodarbības. Arī man šī vieta iepatīkas uzreiz, nevar ne salīdzināt ar armēņu kultūras namu. Esam vienas no pirmajām, tad nu vietējie puiši mums visu izrāda un aicina uzdancot. Mums ir gandrīz privātstundas. Izrādās, arī kaķi te dejo tango :)
Pirmo nodarbību pasniedz šī klubiņa dibinātājs. Kā viens no šeit strādājošajiem vēlāk stāsta, viņš esot īsts multimākslinieks un hipijs. Sāku saprast tango dejas dvēseli. Kad pēc mūsu nodarbības uz deju grīdas kāpj jau krietni pieredzējuši pāri, man, viņus vērojot, metas zosāda. Tik apvaldīti jutekliska un kaislīga, bet vienlaicīgi maiga ir šī deja. Tā ir absolūta partneru saplūšana. Vienam otru jāizjūt tik ļoti, lai spētu paredzēt un sajust katru nākamo partnera kustību. Īsta maģija.
Pirms gadiem Gidona Krēmera koncertā mani līdz asarām aizkustināja viņa izpildītais Astora Piazzollas "Oblivion". Un prasmīgi dejots tango ir tieši tikpat emocionāli aizkustinošs.
Uz otro nodarbību nepaliekam. Miegs un nogurums mūs uzvar. Bet zinām, ka rītvakar būsim atkal klāt.
No comments :
Post a Comment