No rīta jau atkal gāž kā ar spaiņiem un zibeņo. Oskars atnāk apjautāties, vai mūs nevajagot aizvest uz lidostu (par naudu, protams :)) Vajag gan. Lidostā esam laicīgi, skatāmies, mūsu lidojums nez kādēļ pārcelts 40 min vēlāk. Kad izsludināta iekāpšana, mums paziņo, ka lidojums kavēsies. Pēc laika mums jau saka, ka lidosim, iespējams, tikai pēc stundām trim. Lidmašīnā, ar kuru mums jālido, esot iespēris zibens. Visiem iedod pusdienu talonus, pret kuriem saņemam tortellini pildītus ar klimpām (respektīvi, mīklu mīklā) un daudz maizi :)
Lidostā un arī ārā ir ļoti sutīgs. Gaidām un svīstam, līdz beidzot mums tiek paziņots, ka šovakar diez vai lidosim, jo uz vietas neviens lidmašīnu salabot nevarot. Tehniķi no Buenos Aires būšot tikai vakarā. Bet mēs pa to laiku tiekam aizvizināti uz 4 zvaigžņu viesnīcu, kura ir pavisam tuvu Oskara cabañām. Viesnīca smalka. Tiekam pabaroti, izguldīti, vērojam no jauna tuvojošos negaisu un iepazīstamies ar dažiem bēdubrāļiem. Mūsu vidū ir cilvēki, kuri iesprūduši Iguazu jau kopš vakardienas - streika dēļ. Nabagi. Mums, savukārt, gar degunu iet ļoti gaidītais "Vilciens mākoņos", ar ko bijām plānojušas braukt no Saltas, jo tas dodas izbraucienā tikai nedēļas nogalēs. Baigi žēl. Viesnīcas administrācija saka, ka lidosim tikai rīt no rīta un recepcijā esot jābūt pus7. Mums nezināmu iemeslu dēļ viesnīcas recepcionisti izdomā par to mūs vēlreiz informēt pus3 naktī. Vai tas te kaut kāds vietējais jociņš? :)
No comments :
Post a Comment