This time in Latvian. Translation into English will follow when possible.
22. marts.
Rīts trauksmains, vēl pēdējie sagatavošanās darbi, lieku mugursomā lietas un atkal ņemu tās ārā - ceļojums mēneša garumā dažādos platuma grādos nav joka lieta :) Vēlas brokastis ar vecākiem, telefona zvani un īsziņas ar laba ceļa vēlējumiem, atvadas lidostā un 15:40 ar Lauru izlidojam uz Frankfurti. Nākamais lidojums uz Sao Paulo ilgst 12 stundas. Vien doma par tiiiiiik garu lidojumu man uzdzen nelabu dūšu, bet apbrīnojamā kārtā to pārciešam necerēti viegli un laiks paiet ātri, dažas stundas vēlāk jau sēžam lidmašīnā uz Buenos Aires. Tik vien kā pagūstam noskatīties pa filmai un esam klāt. Kopš izlidošanas no Rīgas ir pagājušas 25 ar pusi stundas. Nu jau ir 23. marts.
Pēc trauksmaina pārbrauciena ar taksometru, braukšanas kultūra Argentīnā ir iespaidīga, ierodamies caur airbnb.com noīrētajā Lučias dzīvoklītī, kas atrodas zaļajā Palermo rajonā, patērgājam ar mūsu 8 diennakšu jauno māju saimnieci, izprasām mūs interesējošās lietas, viņa mums iedod atslēgas un atstāj savu dzīvokli mūsu rīcībā. Bildēs, protams, viss izskatījās lielāks, glancētāks un smalkāks, esmu tā kā nedaudz ērcīga, bet nav laika dusmoties, steidzam dušā un dodamies izmest loku pa rajonu un apēst kaut ko, kas nav lidmašīnu ēdiens. Svētdienā daudzas vietas ir slēgtas, bet pēc ilgiem meklējumiem tomēr piesēžam jaukā vietējo produktu bodītē + kafejnīcā un ēdam no milzīgām plastmasas bļodām salātus (rīt mēģināšu izēst "doggy bag" ar trešo piegājienu :))
Pārnākot un mēģinot doties pie miera 7os vakarā (Latvijā jau pusnakts), saprotam, ka apraksts - dzīvoklis atrodas uz klusas ielas - latviešu cilvēka izpratnē nozīmē ko gluži citu. Pa ielu pārmaiņus ar satiksmes autobusu nemitīgi dragā mašīnas, kaut kur aiz sienas vai uz ielas nonstopā rej viens kvekšķis ((es mīlu suņus), Buenos Aires vispār var tikt pilntiesīgi saukta par suņu pilsētu - tie saitītē seko gandrīz ikvienam vietējam kājāmgājējam - kā arī par suņu kaku pilsētu - vērojot arhitektūru, modrību zaudēt nedrīkst ne mirkli :))
Pat ausu aizbāžņi īsti nelīdz, bet mans nogurums ir tik liels, ka nespēju pat lāgā dusmoties uz zem logiem sapulcējušos klaigājošu jauniešu bariņu, kas mani pamodina jau n-to reizi un pulkstenis rāda pēc 3iem naktī. Jau pēc īsa mirkļa sapņoju piekto sapni.
No rīta sastopu saīgušu Lauru, kurai ir klājies daudz trakāk nekā man, gulēts pavisam maz, istabā uz salvetes atdusas nospiests tarakāns. Vienojamies, ja nākamo nakti būs tikpat jautri, domāsim par pārvakšanos uz citu mājvietu. Tā sākas 24. marts.
Diena tāda, kad negribās daudz kustēties, tādēļ nolemjam apskatīt pilsētu no hop-on hop-off autobusa. Laura iemēģina savas jauniegūtās spāņu valodas prasmes, meklējot tā pieturvietu dažus kvartālus no mūsu dzīovkļa, izrādās, tas pietur pie kādas kafejnīcas, ne tur pieturvietas norādes, ne kustības saraksta, nosēžamies pie viena no āra galdiņiem ar līdzņemšanai nopirktu kafiju un sākam gaidīt. Kāda spāņu ģimenīte, ēnā slēpjoties, laikam dara to pašu. Pieejam aprunāties. Autobusam jānākot ik pa 20 min, bet tas varot nozīmēt arī pēc stundas. Jā, jocīgi viņiem tajās dienvidu zemēs arī ar laika, ne tikai klusuma izpratni, bet ne jau pirmo reizi ar pīpi uz jumta - mūs tas nepārsteidz. Diena sāk iesilt un spāņu ģimenē pēc stundu ilgas gaidīšanas met mieru. Laura uzmeklē autobusu kompānijas mājas lapu, 24tais katru mēnesi šiem ir brīvdiena. Vai nav viens veiksmīgs rīts! :) Neko, ceļamies un veļamies uz tuvējo parku, kas aizņem ļoti lielu Buenos Aires kartes sektoru. Skaisti! Un kas argentīnieši par sportisku nāciju! Tik daudzi skrien, ātri soļo, vienkārši soļo, brauc ar riteņiem!. Arī Lauriņa nespēj pretoties - sportiste mūsu :)
Ieklīstam skaistu koku alejā, kas vietējos papagaiļos izraisa mērenu sašutumu.
Pa ceļam zem dzelzceļa pārvada mums paveras šis burvīgais ielu mākslas šedevrs.
Parks tiešām ir milzīgs, kartē redzam vairākas ūdens tilpnes tajā, tad nu meklējam. Nogājušas krietnu gabalu, uzduramies rožu dārzam, par kuru tikām lasījušas ceļvežos un citos blogos. Skaisti.
Turpinājums sekos...
